Bagia (postu administrativu)

Postu administrativu Bagia
Sidade kapitál Bagia
Área 213,99 km²[1]
Populasaun 12.962 (2015)[1]
Sukus Populasaun (2015)[2]
Afaloicai 1.106
Alaua Kraik (Alawa Kraik) 1.648
Alaua Leten (Alawa Leten) 996
Defauassi (Defawasi) 1012
Haekoni (Hae Coni) 2.319
Larisula 1.190
Lavateri 1.455
Ossu-Huna (Osso Huna) 838
Samalari 1.822
Uakala (Uakala) 576
Mapa
Mapa Bagia
Haudere
Pouzada

Bagia (iha lia-portugés: Baguia) postu administrativu ida iha munisípiu Baukau, Timór Lorosa'e nian. Populasaun mane hamutuk ema 6,560 e feto 6,402. Ho nune'e total populasaun 12,962 (2015). Entre total populasaun nee, idade husi 0-14 hamutuk ema 4750, idade 15-59 hamutuk ema 6728 e idade 60 ba leten hamutu 1484 [1]

Jeografia edita

 
Foho Matebian tutun

Fronteira postu administrativu Bagia tuir Jeografia, parte leste baliza ho munisípiu Lautein, parte oeste ho postu administrativu Kelikai, parte norte haketak ho postu administrativu Laga no parte sùl baliza ho munisípiu Vikeke. Área 213,99 km².[1]

Postu administrativu Bagia iha suku sanulu (10) mak hanesan tuir mai nee Afaloicai, Alaua Kraik (Alawa Kraik), Alaua Leten (Alawa Leten), Defauassi (Defawasi), Haekoni (Hae Coni), Larisula, Lavateri, Ossu-Huna (Osso Huna) Samalari ho Uacala (Uakala).

 
Kaimatabetu, estrada ba foho Matebian.

Setór Ekonomia edita

 
Bazar iha Bagia Vila

Sentru ba rendimentu populasaun Bagia maka merkadu Bagia Vila nebee bazar iha loron Segunda no sesta. Liu husi bazar nee populasaun bele faan sira nia produtu oi-oin atu bele hatutan sira nia vida moris.

Komersio no negosiu maka loja kiik no kantina nebee faan sasan alimentar nebee limitadu ka uituan deit. Baibain sasan sira nee sosa iha Distrito Baukau Vila e balun husi produsaun povo nian.

Industria kiik iha postu administrativu refere mak dulas hare, dulas batar, halo kripik, homan luhu modelu oi-oin, halo tais, no fore-rai sona, fehuk sona, hudi sosa no sel-seluk tan.

Fatin nebee potensia ba Turizmu iha futuro mak hanesan Foho Matebian, too agora sedauk hetan rendementu husi parte Turismu tamba seidauk bele asesu estrada nebee diak.

Setór Infrastrutura edita

 
Benteng Baguia Vila (Projeto de Reabilitação do forte de Baguia - Arquiteto Flávio Miranda)

Obras antigu mak hanesan rezidensia administrador postu administrativu, ofisiu postu administrativu, Igreja, no obra arkitetura portuguesa too dadaun barak mak sei utilize. nst.

Kondisaun Estrada Baucau ba Bagia aat liu no kareta ladùn halai ba Bagia. Iha tempu okupasaun Indonesia kuaze alkatraun atu tama too suku maibee alkatrasaun sira nee aat hotu ona, e estrada sai fali bee dalan iha tempu udan. Nunee suku barak labele faan nia produtu lokal tanba iha preokupasaun oi-oin ba transporte, karreta boot deit mak bele tama, kareta mikrolet la tama.

Maske iha mota boot tolu nebee iha area suku Samalari, Larisula ho suku Haekoni nia ponte laiha kondisaun atu utuliza bá-mai bainhira udan boot, no mos iha impedementu ba labarik eskola sira lao bá- mai livre, no inan aman sempre iha prekupasaun bainhira oan ba eskola.

Populasaun iha postu administrativu Bagia barak mak seidauk hetan bee moos, bainhira presiza fase no haris tenke ba dook kilometro 4-7 mak foin hetan bee (tenke ba mota) suku nebee iha Bagia vila uitoan mak iha bee mos husi Matebian hun maibe iha difikuldades dala ruma mai semana ida dala ida ka dala rua deit iha tempu bailoron.

Suku iha postu administrativu Bagia kuaze hetan hotu ona eletrisidade maibe iha suku tolu mak sedauk hetan eletrisidade nia lakan mak hanesan suku Larisula, suku Defauassi, ho suku Uakala.

Meus ba komunikasaun iha postu administrativu Bagia kuaze iha hotu ona mak hanesan rede telefone, internet, no mos radiu ho televizaun.

Setór Agrikultura edita

 
Hateke husi foho leten

Iha sub munisípiu Bagia mak hanesan hare, batar, fehuk- midar, ai-farina, koto, fehuk-roupa, repollu, kafé, mostarda, talas, kontas, lis- mean, lis- mutin, Kamii, nuu, hudi, haas, sabraka, jabua, kulu, kulu jaka, Ai-nanas no seluk- seluk tan

Animal sira nebee populasaun Bagia hakiak mak hanesan: Karau-Timor, karau-baka, kuda, bibi- timor, bibi- malae, manu, fahi no asu.

Setór Edukasaun edita

 
Eskola Baguia Vila

Parte edukasaun iha postu administrativu Baguia iha mudansa boot bainhira ita kompara ho tempu Portugues no Indonézia tamba kuaze suku hotu-hotu iha Baguia laran iha hotu ona eskola primaria, maske fasilidade, ekipamentu, material no mestre seidauk sufisiente ba eskola hotu- hotu.

  • Total Eskola Primaria Publiku no Privada iha postu administrativu Bagia hamutuk 21 Eskolas.
  • Total Eskola Pre- Sekundaria hamutuk 3 Eskola
  • Total Eskola Sekundaria hamutuk 2 Eskola.

Turizmu edita

Baguia nia panaroma ne'ebe furak tebes sei sai fatin tourizmu iha futuru. Dadaun ne'e Baguia sei enfrenta dificuldade estrada ladiak e rekursu iha area turizmu nune'e seidauk hetan beneficiu husi fatin turizmu nian. Fatin ne'ebe potensia dada turistas mak hanesan foho matebian.

 
Foho Matebian

Lingua edita

Lingua nebee populasaun postu administrativu Bagia uza hodi halo komunikasaun mak hanesan:

  • Makasa’e: Lian nee maioria populasaun koalia hodi halo komunikasaun ba malu. Populasaun nebee koalia lian makasae mak hanesan suku Alawa Leten, Alawa Kraik, Defawase, Samalari, Haekoni, Uakala, Larisula ho Lavateri. Osso-Huna ho Afaloicai moos balun bele koalia lian Makasae.
  • Naueti: Lian nee Suku tolu mak uza hodi halao komunikasaun ba malu mak hanesan suku Afaloicai, Osso-Huna no Haekoni balun.

Ligasaun ba li'ur edita

 commons:Main Page
Commons
Commons: Postu administrativu Bagia – Imajen sira


Referensia edita

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Direcção Nacional de Estatística: 2010 Census Wall Chart (Inglés) Archived 2015-04-09 iha Wayback Machine. (PDF; 2,5 MB)
  2. 2015 Timor-Leste Population and Housing Census – Data Sheet Archived 2022-07-09 iha Wayback Machine. (PDF; 9,4 MB)
  3. 3,0 3,1 Seeds of Life


Postu administrativu munisípiu Baukau nian  
Bagia | Baukau | Kelikai | Laga | Vemasi | Vinilale